Izstāde “Vējš no Vidzemes”

Kad vēl pīpenes zied un smilgas vējā līgo, Jūrkalnes tautas nama izstāžu zālē 2. jūlijā plkst. 17.00 tiks atklāta tekstilmākslinieces Dzintras Vilks un Raunas cepļa izstāde “Vējš no Vidzemes”.

Dzintra Vilks ir pazīstamākā tekstilmāksliniece Latvijā. Mākslinieces radošais rokraksts ir daudzveidīgs un tikai viņai raksturīgs. Dzintra Vilks ir teicama gaumes izjūta un stila kultūra. Savos darbos viņa izmanto materiālus no dabas – linu, vilnu, pluču dziju, klūgas. Mākslinieces redzējums dabā, no kuras tiek smeltas idejas, ir nekļūdīgs. “Viņa uzreiz ierauga to, kas ir derīgs” – saka meita, mākslas maģistre Laura Plūmiņa.

“Šķiet viņa dzīvo saskaņā ar dzīves spēku, kas plūst caur visām dzīvām radībām un dabas parādībām. Tālab visā ko Vilks dara, jūtama cieņa pret dzīvi. Prakstiska sieviete ar apgriezieniem un nenotveramu dvēseles vēju, ko pati mēģina apzināt savos darbos” – raksta mākslas zinātniece un rakstniece Gundega Repše.

Māksliniece ir piedalījusies izstādēs Latvijā, Lietuvā, Apvienotajos Emirātos, Azerbaidžānā, Beļģijā, Francijā, Itālijā, Norvēģijā, Polijā un Vācijā. Viņas darbi atrodas Latvijas muzejos un privātkolekcijās ASV, Ķīnā, Austrālijā, Kanādā, Meksikā, Itālijā.

Dzintra Vilks ieguvusi izglītību Rīgas Lietišķās Mākslas vidusskolā un Latvijas Mākslas akadēmijā. Viņas skolotāji ir tādas autoritātes tekstilmākslā, kā Edīte Pauls-Vīgnere un Rūdolfs Heimrāts.

Raunas pievārtē jau izsenis darbojies ķieģeļceplis. Tā vēsture aizsākusies līdz ar Raunas muižas saimnieciskās darbības attīstību. Patreiz ražošanas ēkā tiek gatavots māls savām un arī citu Latvijas keramiķu vajadzībām, tas ir pieprasīts arī Vidzemes, Kurzemes un Rīgas mākslas skolās. Ceplī top daudzveidīgas formas un pielietojuma trauki, kā arī dizaina priekšmeti. Raunas ceplī ražotajiem traukiem raksturīgi brūnie zemes toņi un dabiskais māla tonis, taču top arī melnās keramikas izstrādājumi.

Māla izstrādājumos būtiska loma atvēlēta ne vien priekšmetu formai, bet arī faktūrai. Faktūra bieži tiek variēta, piemēram, trauka ārpusē veidota raupjākas faktūras virsma, savukārt iekšpusē, veidojot nogludinātu virsmu, tiek glazēta.

Saglabājot senās tradīcijas, trauku un citu izstrādājumu dekorēšanai, meistari izmanto arī latvju zīmes. Šeit ciena tradīcijas, kas apvienojumā ar laikmetīgiem dizaina risinājumiem rada unikālus māla izstrādājumus, ko novērtē dizaina lietpratēji. 

Kopš 2005. gada Raunas cepļa saimnieki ir Agita un Edmunds Ciņi. Ceplī laipni uzņem apmeklētājus, kurus iepazīstina ar cepļa vēsturi. Keramikas darbnīcā rīko radošās darbnīcas, kuru laikā iespējams iepazīt gan māla iegūšanas procesu, gan keramikas priekšmetu izgatavošanas gaitu. Liekot lietā fantāziju un prasmes, te iespējams izbaudīt māla pārvērtības savām rokām.